Kā pilsēta uzzina, ko vēlas tās iedzīvotāji? Aptauja, priekšlikums un balsojums
Pilsēta, kas grib kaut ko pajautāt iedzīvotājiem, parasti nonāk pie publiskās apspriešanas, ko atrod nedaudzi. Lūk, kā jautājums nonāk pie viņiem un kā viņu pašu idejas nonāk pie pilsētas.
Tomislav Krnic
Viedās pilsētas projekta CityX dibinātājs · 2 min. lasīšanas
Pilsēta grib pārbūvēt laukumu un jāizvēlas: vairāk zaļumu un soliņu, rotaļu laukums vai velosipēdu josla ar novietnēm. Tā varētu rīkot publisko apspriešanu, ievietot paziņojumu mājaslapā un gaidīt. Atbildētu tie paši daži cilvēki, kā allaž.
Lielākajai daļai iedzīvotāju ir viedoklis. Viņiem trūkst vienkārša veida, kā to pateikt, un zīmes, ka kāds klausās.
Pilsēta jautā, iedzīvotāji atbild
Pakalpojums „Pilsētas aptaujas” iedzīvotāju telefoniem piegādā pilsētas aktuālo jautājumu. Iedzīvotājs izvēlas vienu no dažām atbildēm un nobalso: viena balss uz cilvēku, un balss nekad netiek sasaistīta ar vārdu. Pilsēta nosaka, cik ilgi aptauja notiek; kad tā beidzas, balsošana tiek slēgta, bet rezultāti paliek.
Agrākās aptaujas paliek arhīvā ar rezultātiem, tāpēc ikviens var redzēt, ko pilsēta ir jautājusi iepriekš.
Katra jaunā aptauja atver arī sarunu lietotnes kopienā, kur iedzīvotāji var pateikt, kāpēc nobalsoja tā, kā nobalsoja. Procenti pilsētai saka, ko cilvēki dod priekšroku. Saruna bieži ir vieta, kur tā uzzina, kāpēc.
Iedzīvotāji ierosina, pilsēta lemj
Otrs pakalpojums pavērš virzienu otrādi. Ar „Budžeta priekšlikumiem” iedzīvotājs ierosina, kam pilsētai tērēt daļu sava budžeta. Priekšlikumam ir nosaukums, īss skaidrojums, joma, piemēram, ceļi vai parki, aptuvenā summa un, ja autors vēlas, kas jāsamazina, lai to segtu.
Priekšlikums nekļūst publisks uzreiz. Pilsēta to vispirms izskata un ievieto publiskajā sarakstā bez autora vārda; līdz tam to redz tikai autors sadaļā „Mani priekšlikumi”. Kad pilsēta to padara publisku vai noraida, autors saņem paziņojumu un vienmēr var redzēt, kādā stadijā priekšlikums ir: saņemts, publisks vai nepieņemts.
Kad priekšlikums ir publisks, citi iedzīvotāji balso par vai pret, un saraksts tiek sakārtots pēc balsu bilances. Pilsēta redz, kuri priekšlikumi iedzīvotājiem rūp un kāpēc, sarunā zem katra no tiem.
Daudziem iedzīvotājiem tas ir pirmais gadījums, kad pilsēta ir jautājusi, nevis teikusi. Tas, kurš reiz nobalsojis, balso atkal un var kādu dienu ierosināt ko pats.
Kas tam nepieciešams
Jautājums, uz kuru pilsēta patiešām grib saņemt atbildi, un kāds pilsētas domē, kas izskata priekšlikumus. Pilsēta pati raksta savas aptaujas un pati lemj par priekšlikumiem; nekas nav jāinstalē vai jāveido.
Vissvarīgākā daļa ir atbildēšana. Pilsētai, kas jautā, jāparāda, ko tā ar atbildēm darīja: kurš priekšlikums nonāca budžetā, kas notika ar laukumu. Tieši tas liek cilvēkiem balsot nākamreiz.